Projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros 8.- 10. klašu skolēni aprīļa mēnesī piedalījās K.Barona muzeja vadītajā nodarbībā “K.Barons un Latvijas kultūras kanons”. Nodarbība notika tiešsaistē ZOOM platformā. Nodarbības laikā skolēni noskaidroja, kādas Latvijas kultūras vērtības ir iekļautas kultūras kanonā, strādājot grupās, veidoja savu kultūras vērtību sarakstu.
Pēc nodarbības 9. b klases skolēni rakstīja domrakstu “Mans kultūras kanons”.
Dažas atziņas no skolēnu darbiem.
“ Šajā domrakstā es pastāstīšu par to, kā stunda, kurā mums stāstīja par Latvijas kultūras kanonu, mani rosināja domāt par savām kultūras vērtībām un kuras kultūras vērtības es vēlētos pievienot Latvijas kultūras kanonam.
Es vēlētos iekļaut kultūras kanonā animācijas filmu “Kabata”, kura veidota pēc O. Vācieša dzejas motīviem. Šo filmu bērnībā ir skatījušies mani vecāki un vēl joprojām to atceras.
Vēl es vēlētos iekļaut Latvijas kultūras kanonā vēsturisko pilnmetrāžas spēlfilmu “Dvēseļu putenis”. Tā ir viena no retajām filmām, kurā ir atspoguļoti Latvijai svarīgi notikumi Pirmā pasaules kara laikā. Šī filma ļauj mums skatīt, kā veidojās Latvijas valsts, vērot dzīvi ierakumos zēnu acīm un novērtēt brīvības cenu.
Un vēl es vēlētos Latvijas kultūras kanona arhitektūras sadaļu papildināt ar Kuldīgas vēsturisko centru, kas ir izcili labi saglabājies un ir skaists atgādinājums par Kurzemes – Zemgales hercogistes uzplaukumu. Mūsdienu Kuldīgas vēsturiskā centra ielu ainavā ir skaidri pamanāmas minētā laika arhitektūras iezīmes. (Rūta)
“Es Latvijas kultūras kanonā vēlētos iekļaut Jāni Ziemeļnieku. Viņa dzeju lasīt mani pamudināja filma "Emīlija. Latvijas preses karaliene”.
Vēl es Kultūras kanonā iekļautu izcilo esejisti Zentu Mauriņu.
Un noteikti jāpiemin izcilā latviešu filma “Emīla nedarbi”. Šī filma, kad to skatos, mani padara reizē gan priecīgu, gan nostalģisku. (Tīna)
“Es Kultūras kanonā vēlētos ielikt filmu “Tille un Suņuvīrs”. ( Ričards)
“Nodarbība par kultūras kanona vērtībām bija atklājumu pilna. Kultūras kanona izpēte lika man iepazīt tuvāk Latvijas kultūras dzīvi. Mani ieinteresēja sadaļa "skatuves māksla", jo tā man ir tuva un zināma lieta.
Pēc manām domām, kultūras kanonā ir jāiekļauj digitālā deju izrāde "Latvju zīmēs rotāties"'. Šī izrāde atspoguļo tautas deju nozīmi arī mūsdienas, īpaši pašizolācijas laikā. Krāšņi tērpi, skaidri pārredzamas dejotāju emocijas, dejotāju veidotie ornamenti liek sajust Dziesmu un Deju svētku sajūtu. Šī izrāde ir jāredz katram sevi cienošam kulturālam cilvēkam, tādēļ ka izrāde parāda tautas deju modernizēšanas veidu. Svarīga šīs izrādes iezīme ir aktualitāte visos laikos, tāpēc tā noteikti var kļūt par kultūras kanona sastāvdaļu.
Skatuves mākslas nodaļā, manuprāt pietrūkt Olgas Žitluhinas. O.Žitluhina ieviesa laikmetīga deju Latvijā. O.Žitluhina ne tikai radīja pirmās laikmetīgās dejas izrādes Latvijā, bet arī ietekmēja laikmetīgas dejas izglītības iespējas. Viņas vadītā dejotāju apvienība piedalījās starptautiskos deju festivālos un ieguva godalgas par iestudētajām izrādēm.
Nedrīkst aizmirst arī slaveno latviešu horeogrāfu Agri Daniļeviču. Agra Daniļeviča veidotās deju izrādes ir plaši pazīstamas Latvijā. Īpaši nozīmīga ir deju izrāde "No zobena saule lēca"'. Šī izrādē dejiskā veidā parāda lībisko latviešu tautas dzīves motīvus. Viņa radošums ir neizsmeļams , tāpēc iestudētās deju izrādes ir aktuālas visos laikos. (Sintija)
