Filma jau izraisījusi plašu starptautisku interesi – pasaules pirmizrāde notika Traibekas filmu festivālā ASV, kur filma ieguva balvu kā labākā ārzemju filma, vairākas balvas iegūtas arī Varšavas filmu festivālā un Romas starptautiskajā kinofestivālā. Šoruden turpināsies filmas ceļš daudzos Eiropas un Āzijas festivālos – 18. novembra vakarā filmu demonstrēja Tallinas filmu festivālā Black Nights, bet decembrī notiks pirmizrāde Francijā, filmu festivālā Les Arcs, kā arī īpašā "Oskaram" nominēto filmu seansā kinoteātrī "Skandinavian House" Ņujorkā.
Filma stāsta par Jazi un Annu, kuri filmē filmas, par 1991. gada janvāri, par barikāžu laiku Rīgā, par Latvijas neatkarības iegūšanas laiku.
- Man patika, ka varēja uzzināt, kā jaunieši pavadīja savu laiku barikāžu notikumu laikā.’ Es sapratu, ka man ir paveicies, ka ar mani nekas tik briesmīgs nav noticis, kā notiek ar jauniešiem filmā, kā arī , ka man vairāk jānovērtē tas, ka ar mani nenotiek tādas šausmas. (Kate)
- Filma patika. Bija interesanti uzzināt par barikāžu laiku. Manai mammai tajā laikā bija 20 gadi. Viņa man stāstīja par barikāžu laiku, ka arī tur bijusi, pie ugunskuriem sēdēja, sildījās un Doma baznīcā maizītes ēda, un tagad es šos notikumus ieraudzīju filmā. (Marta)
- Man patika, ka filma bija reālistiska. Es šo filmu ieteiktu noskatīties cilvēkiem, kas var iedziļināties filmās. (Patrīcija)
